\*135 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

bak|bord *135 s pakpoord ▫ bakborts (mar.)
biršt *135 s hari ▫ suka
  • Tī’eb pū’dõks birštõks. Puhastatakse harjaga. ▫ Notīra ar suku. KK78
blek|rīst *135 s plekknõu ▫ skārda trauks
bout *135 s paut ▫ overštags, iešana pār štagu (mar.)
  • boutõ tī’edõ pauti teha ▫ veikt pagriezienu pār štagu KA78b78
  • Bout – lǭja kīeriztõ vastõ tūldõ. Paut – paat pöörati vastutuult. ▫ Overštags – laivu pagrieza pret vēju. TL78b66
bõuv *135 s ehitis ▫ būve
brīz *135 s briis ▫ brīze (mar.)
  • U’m irgõn pū’gõ piški brīz. On hakanud puhuma väike briis. ▫ Ir sākusi pūst maza brīze. J21
bronhõd *135 s pl bronhid ▫ bronhi (anat.) EIIIa
brūokst *135 s pruukost ▫ brokastis > vȯdāgizt
brūz *135 s õllekamber ▫ brūzis
būk|sprīt *135 s pukspriit ▫ bugšprits (mar.)
dōz *135 s

(a) toos ▫ doze

(b) konservikarp ▫ konservu kārba
draņk *135 s praak -a ▫ brāga
dūz *135 s äss ▫ dūzis E KM
erk *135 adj erk ▫ možs
  • erk rištīng erk inimene ▫ možs cilvēks; erk lūomõz erk loom ▫ možs dzīvnieks
ērp *135 s sari, tuulamissõel ▫ vētāmais siets (etn.)
  • U’m seļļi ērp, tūl kä’ds ērpõb. On selline sari, tuule käes tuulatakse. ▫ Ir tāds vētāmais siets, vējā sijā. KK78a36
fakt *135 s fakt ▫ fakts
filts *135 s vilt ▫ filcs
  • Filts, se arābõb jarāndõz. Vilt, see laguneb ära. ▫ Filcs, tas izirst.
flirt *135 s flirt ▫ flirts 86a79
fond *135 s fond ▫ fonds
front *135 s rinne ▫ fronte
gift *135 s mürk ▫ inde > vijā
gīm *135 s nägu ▫ seja, ģīmis > palg
  • appõn gīm hapu nägu ▫ skābs ģīmis KK77a
gint *135 s vaen, vihkamine ▫ naids
glǭz *135 s

(a) klaas (materjal) ▫ stikls (materiāls)

(b) klaas (toode) ▫ stikls (izstrādājums)
  • lä’b glǭz aknaklaas ▫ loga stikls; glǭzidi si’zzõl pānda aknaklaase sisse panna ▫ iestiklot logu KK78a44
(c) klaas (anum) ▫ glāze
  • tēj|glǭz teeklaas ▫ tējas glāze
  • glǭzidi ku’bbõ ra’bbõ klaase kokku lüüa ▫ saskandināt glāzes
gǭz *135 s gaas ▫ gāze
grādõ|glǭz *135 s kraadiklaas ▫ termometrs
grant *135 s kruus ▫ grants
  • grantõ vie’ddõ kruusa vedada ▫ vest granti; vajāg grantõ riek pierāst tarvis kruusa tee jaoks ▫ vajag granti ceļam 86a47
grunt *135 s krunt ▫ grunts
himn *135 s hümn ▫ himna
int *135 s kadedus ▫ skaudība, greizsirdība 1Kr3.3
järsk *135 adj järsk ▫ stāvs
  • järsk kūolta järsk kallas ▫ stāvs krasts
jūodõb|krūz *135 s joogikruus ▫ dzeramā krūze
jūont *135 s hoog ▫ jonis, spars
  • jūontõ tī’edõ hoogu teha ▫ ieskrieties; jūontõ võttõ hoogu võtta ▫ atvēzēties; sasparoties; jūonkõks hooga ▫ ar joni
  • Ta võtīz jõvā jūont. Ta võttis hea hoo. ▫ Viņš uzņēma labu ātrumu [~ joni]. J17
kalād|rīst *135 s kalanõu ▫ zivju trauks
kandšt *135 s kännustik ▫ celmājs
kaņdšt *135 s kännustik ▫ celmājs
kašk *135 s sügelised ▫ kašķis
klǭst *135 s kuhjalava ▫ kaudzes pamatne
klūk *135 s luik ▫ gulbis (Cygnus)
kont *135 s konto ▫ konts
kõuvšt *135 s kaasik, kasesalu ▫ bērzu birzs
kraņtš *135 s krants ▫ krancis
  • kǭŗa kraņtš karjakrants ▫ ganu krancis
krīz *135 s kriis ▫ krīze L
kromš *135 s rädiriisikas ▫ baltā krimilde (Lactarius bertillonii)
krutškõd *135 s pl krutskid ▫ niķis, blēdība
  • Ta tī’eb krutškidi. Ta teeb krutskeid. ▫ Viņš taisa blēdības.
krūz *135 s kruus; kann ▫ krūze
  • jūodõb|krūz joogikruus ▫ dzeramā krūze; ma’g|krūz kõhuga kann ▫ vēderaina krūze; pīp|krūz piipkann ▫ krūze ar snīpi
  • guņāks krūz kõhuga kann ▫ vēderaina kanna
ku’ddimiz|kūož *135 s koelmu ▫ nārsta vieta 85.2
kūld *135 s kuuld ▫ baumas
  • kūldtõ sǭdõ kuulda saada ▫ izdzirdēt baumas IK5
kuodānd|krīz *135 s majanduskriis ▫ ekonomiskā krīze
kurs 1 *135 s kurss ▫ kurss (mar.)
  • Pidā kurs jedālõ! Hoia kurssi lõunasse! ▫ Ieturi kursu uz dienvidiem!
kurs 2 *135 s kursus ▫ kurss (mācību programma)
lakt *135 s alasi ▫ lakta (kalēja)
  • Di’drõk tagāb nemē lakt kilūb. Didrõk taob, nii et [~ nagu] alasi heliseb. ▫ Didriķis kaļ, ka lakta skan.
lä’b|glǭz *135 s akna klaas ▫ loga stikls
lepšt *135 s lepik ▫ alksnājs
lī’ed|pūd|pīsk *135 s lehtpuuvaik ▫ lapu koku sveķi EIIIg
līešk *135 s

(a) viljakühvel ▫ labības liekšķere, laiška (etn.)
  • Līeškõks līeškõb gro’udidi ku’bbõ. Viljakühvliga kühveldatakse teri kokku. ▫ Ar labības liekšķeri liekšķerē graudus kopā. KK78a68
(b) hauskar ▫ liekšķere = kipīļ

(c) saunakulp ▫ ķipītis ( etn.)
  • Sōna līešk vȯ’ļ pūstõ tī’edõd vaņšti, agā pie’rrõ siedā ni jo littõrdõks ētab pǟlõ. Saunakulp oli vanasti puust tehtud, aga pärast seda nüüd ju heidetakkse liitritega peale. ▫ Ķipītis senatnē bija no koka taisīts, bet pēc tam nu jau ar stopiem met virsū.
līst *135 s

(a) liist ▫ līste

(b) riiul ▫ plaukts
  • rīstõd|līst nõuderiiul ▫ trauku plaukts
(c) naagel (paadi või laeva köite kinnituspulk) ▫ klampa (apkalums virvju piestiprināšanai) ( mar.)
  • Šōt sidāb līst immõr vi’zzõ. Soot seotakse naagli ümber kinni. ▫ Šote tiek apsieta ap klampu. TL78b66
līšt *135 s suusk ▫ slēpe
lōz *135 s loos, liisk ▫ loze
  • lōzõ vie’ddõ liisku tõmmata ▫ vilkt lozi
  • Ni ma sǭb sīe lōz, ni ma sǭb sīe ažā. Nüüd ma saan selle loosi, nüüd ma saan selle asja. ▫ Tagad es dabūju to lozi, tagad es dabūju to lietu. U’m lǟ’mõst lōzidi viedām . Peab minema loosi [~ loose] tõmbama. ▫ Jāiet vilkt lozes. KK77 a; KK77 a
luft *135 s luhvt ▫ vēsma
  • Lä’bstõ seļļi kīlma luft tulāb si’zzõl. Aknast tuleb selline külm luhvt sisse. ▫ No loga nāk tāda auksta vēsma iekšā. KK77 a
lūos *135 adj võik -u ▫ loss, iedzeltens
  • Vīriz kǭrali i’bbi vȯ’ļ lūos. Kollast karva hobune oli võik. ▫ Zirgs ar dzeltenu spalvu bija loss. 86.58
lušt *135 s rõõm, lust ▫ jautrība, luste
  • Seļļi lušt u’m, ku võiks nǭ’gõst ulzõ īekõ. Selline rõõm on, et võiks nahast välja hüpata. ▫ Tāds prieks ir, ka varētu no ādas izlēkt ārā.
ma’g|krūz *135 s kõhuga kann ▫ vēderaina krūze (etn.)
mars *135 s marss ▫ marss, masta kurvis (mar.)
maŗț *135 s mart, mardisant ▫ mārtiņdienas ķekatnieks (folkl.) = māŗțõd|ajāji, maŗț|saņț
maškõd *135 s pl

(a) leetrid ▫ masalas

(b) punetised ▫ masaliņas = piškizt||maškõd
märts *135 s märts ▫ marts
meņšt *135 s männik ▫ priedulājs
mȯist *135 s

(a) mõiste ▫ jēdziens

(b) taip ▫ izpratne
mumps *135 s mumps ▫ cūciņas (med.) = kiņņõd|te’b
nanā|nīskõd *135 s pl tatt ▫ puņķi = doŗād, gräpīļd, krǟpiļd, , nīskõd
nīsk *135 s niisk ▫ pieņi
  • Kalādõn at nīskõd. Kaladel on niisad. ▫ Zivīm ir pieņi. E3 a
nīskõd *135 s pl tatt ▫ puņķi = doŗād, gräpīļd, krǟpiļd, , nanā|nīskõd
nūšt *135 s nuustik ▫ vīkšķis = kušt, ȭŗdõb|kušt
outō|bǭz *135 s autobaas ▫ autobāze
o’v|pū|pīsk *135 s okaspuuvaik ▫ skujkoku sveķi EIIIg
ǭz *135 s

(a) anuma kõrv ▫ osa
  • kaffetas ǭz kohvitassi kõrv ▫ kafijas tases osa
(b) kella öös ▫ pulksteņa gredzens pulksteņķēdes piestiprināšanai
  • kīela ǭz kella öös ▫ pulksteņa gredzens
pagāst|vald *135 s vallavalitsus ▫ pagasta valde
paralel|tekst *135 s paralleeltekst ▫ paralēlteksts
pīeskõd *135 s pl puhmastik, padrik ▫ brikšņi
pietk *135 s petipiim ▫ paniņas
pīņț *135 s koot, pint -a ▫ sprigulis (etn.) ≈ pīņțik
  • Vanāst pūoļtizt pīņțõdõks. Vanasti peksti kootidega. ▫ Senāk kūla ar spriguļiem.
pīp|krūz *135 s piipkann ▫ pīpkanna (etn.)
pīsk 1 *135 s piisk ▫ piliens, lāse = sipā, tīlka
  • vī’mõ|pīsk vihmapiisk ▫ lietus lāse
pīsk 2 *135 s vaik ▫ sveķi EIIIg
  • piedāg pīsk männivaik ▫ priežu sveķi KK78b16
piškizt||maškõd *135 s pl punetised ▫ masaliņas (med.)
pitkit|vīps *135 s pikkuskriips, pikendusmärk ▫ garumzīme (lingv.) = pitkit|tē’ḑ
plūokst *135 s parv ▫ plosts E IE
põnkt *135 s pinge ▫ spriegums
praks *135 s praktika ▫ prakse
  • Tä’mmõn ä’b ūo siedā praksõ ne’i je’n. Tal ei ole seda praktikat niipalju. ▫ Viņam nav tik daudz tās prakses. 152.2/17
prǟts *135 s rukkirääk ▫ grieze (Crex crex) = krǟkš, ri’ggõ|krīk
prints *135 s prints ▫ princis
prōpst *135 s praost ▫ prāvests LVLR4≈ prǭvest
prōs *135 s hirss ▫ prosa (Panicum miliaceum) EIIIg
prost *135 adj labane, prosta ▫ prasts
  • prost rištīng prosta inimene ▫ prasts cilvēks
punkt *135 s punkt ▫ punkts
  • kalād vastāvõtāmiz punktõd kalade vastuvõtupunktid ▫ zivju pieņemšanas punkti 2L3
pūošt *135 s

(a) hukatus, õnnetus ▫ posts

(b) laos ▫ postaža
pū|rīst *135 s puuriist ▫ koka trauks
pū|spirkt *135 s puupiiritus, metanool ▫ kokspirts, metanols
reiz *135 s reis, teekond ▫ ceļojums
rīst *135 s anum, nõu, riist ▫ trauks
  • kalād|rīst kalanõu ▫ zivju trauks
  • rīstidi pie’zzõ nõusid pesta ▫ mazgāt traukus
  • Kalād rīstõ sūolõb set ka’ļdi. Kalanõusse soolatakse ainult kala. ▫ Zivju traukā sāla tikai zivis. Pūstõ rīstõd tējiži paldīņ u’m veitõ. Puust nõude tegijaid on praegu vähe. ▫ Koka trauku taisītāju tagad ir maz. Alā siļg eņtš rīstõ, ku pie’rrõ ä’d sǭ ulzõ nūolõm! Ära sülita oma anumasse, et pärast ei peaks ära lakkuma! ▫ Nespļauj savā traukā, lai vēlāk nav jāizlaiza! Sīe vȯ’llõ rīstõn u’m zumpõn kard, sīņõ vȯ’ltõ ä’b või va’llõ. Sellel õllenõul on läpastanud lõhn, sinna ei või õlut kallata. ▫ Šim alus traukam ir sastāvējusies smaka, tajā nevar liet alu. Sīe rīstõn u’m vitsā kațki. Sellel anumal on vits katki. ▫ Šim traukam ir stīpa pušu.
rīstõd|līst *135 s nõuderiiul ▫ trauku plaukts
rīšt *135 s kõnts ▫ pabira 1Kr4.13
rištõb|rīst *135 s ristimisnõu ▫ kristāmtrauks PK88.20
rǭgšt *135 s rägastik, põõsastik, võsastik ▫ brikšņi, krūmājs
  • Nī’emõd a’ilõbõd pids rǭgštõ. Lehmad jooksevad mööda võsastikku. ▫ Govis skrien pa brikšņiem.
rūogst *135 s roostik ▫ niedrājs
  • Rūogstõs kazāb pǟgin rūogidi. Roostikus kasvab palju roogu. ▫ Niedrājā aug daudz niedru.
rūost 1 *135 s rooste ▫ rūsa
  • Siedā ä’b rik kuoi, ä’b ka rūost. Seda ei riku koi ega rooste. ▫ To nemaitā ne kode, ne rūsa. Rūost sīeb roudõ. Rooste sööb rauda. ▫ Rūsa saēd dzelzi. KK78b28
rūost 2 *135 s põuavälk ▫ rūsa (debesīs) = rūost|tu’ļ
  • rūost palāb põuavälk sähvib ▫ rūsa plaiksnī
rūs|valkt *135 s põuavälk ▫ rūsa (debesīs) > rūost 2, rūost|tu’ļ
rušk *135 adj

(a) ruske ▫ ruds = ruški, pu’nni (b), rudā
  • Rušk u’m ä’bpū’dõz kǭra, ä’b mustā, ä’b pu’nni. Ruske on ebapuhas värv, ei must, ei punane. ▫ Ruds ir netīra krāsa, ne melns, ne sarkans. 74.40
(b) must, räpane ▫ netīrs, nepatīkams
  • rušk tīe must töö ▫ netīrs darbs 74.40
seis *135 num seitse ▫ septiņi
  • Līvõ kēļ sai opātõd seis skūolsõ. Liivi keelt õpetati seitsmes koolis. ▫ Lībiešu valoda tika mācīta septiņās skolās.
sēmḑa|kǭst *135 s piimakurn ▫ piena kāstuve (etn.)
si’d|taņgõd *135 s pl tuletangid ▫ ogļu stangas
sīedõb|rīst *135 s sööginõu ▫ ēdiena trauks
sīemt *135 s külvis, seeme ▫ sēkla (materiāls sēšanai)
  • vȯ’ddõr, ka’ggõr, ni’zzõ, na’ggõr sīemt odra-, kaera-, nisu-, kartuliseeme ▫ miežu, auzu, kviešu, kartupeļu sēkla
  • Ta vȯstīz ri’ggõ sīemtõ. Ta ostis rukkiseemet. ▫ Viņš pirka rudzu sēklu.
sīet *135 s sööt -a ▫ ēsma
sitk *135 adj kindel ▫ pastāvīgs, uzticams 1Kr15.58
sǭrt *135 s tuleriit ▫ sārts (ugunskurs) 1986/8
spēršk *135 s salm -i ▫ pants 74.43≈ spērškõz
spirkt *135 s piiritus ▫ spirts
sport *135 s sports ▫ sports
sprīt *135 s pirkel ▫ šprits (mar.)
  • Sprīt laskūb mǭ’zõ, si’z līb pūol pūŗaztõ. Pirkel lastakse maha, siis jääb pool purje. ▫ Špritu nolaiž, tad būs puse buras. TL78b65
sprits *135 s

(a) pihusti, prits ▫ smidzinātājs

(b) süst ▫ šļirce
  • spritsidi andõ süste teha ▫ iešļircināt KK78b34
stērk *135 s tärklis ▫ stērķele, ciete KK78b35
  • Stērk īeb glumāks. Tärklis muutub limaseks. ▫ Ciete kļūst gluma. KK78b59
širts *135 s põll ▫ priekšauts 152.2
špitsõd *135 s pl pits (tekstiiltoode) ▫ mežģīnes
taks *135 s taks ▫ takse
taņgõd *135 s pl tangid, näpitstangid, pihid ▫ knaibles
  • taņgõd va’ilõ võttõ pihtide vahele võtta ▫ iedzīt sprukās [~ satvert knaiblēs]
  • Sa ūod roudizt taņgõd va’isõ. Sa oled raudsete tangide vahel. ▫ Tu esi sprukās [~ starp dzelzs stangām]. KK77 a
tatšk 1 *135 s kalatõke ▫ tacis E I
tatšk 2 *135 s käsikäru ▫ ķerra
tämšt *135 s tammik ▫ ozolājs, ozolu audze
tē|glǭz *135 s teeklaas ▫ tējas glāze ≈ tēj|glǭz
tēj|glǭz *135 s teeklaas ▫ tējas glāze ≈ tē|glǭz
tekst *135 s tekst ▫ teksts K83
tīet *135 s teadaanne, teade ▫ paziņojums
  • tīetõ andõ teada anda ▫ paziņot
tint|glǭz *135 s tindipott ▫ tintnīca
tint|špirkt *135 s nuuskpiiritus ▫ ožamais spirts
tǭla|reiz *135 s talvereis ▫ ziemas reiss
  • Ta vȯ’ļ kuolm āigastõ tǭlareizõs jarā pasouļõs. Ta oli kolm aastat ära talvereisil maailmas. ▫ Viņš bija trīs gadus projām ziemas reisā pasaulē. KK34I1
trōn|prints *135 s troonprints ▫ kroņprincis 2L12
tsīes *135 s orashein ▫ vārpata (Elytrigia repens)
tsisī¦bīšk *135 s ahjuroop ▫ krāsns kruķis = gräbīļ, ǭ’j|kruțk, tšoškī¦bīšk
tšipsõd *135 s pl krõpsud ▫ čipsi
tšoškī¦bīšk *135 s ahjuroop ▫ krāsns kruķis = gräbīļ, ǭ’j|kruțk, tsisī¦bīšk
tū’gõd|rušk *135 s tuhkatriinu ▫ pelnrušķīte 74.40
untsõd *135 s pl vuntsid ▫ ūsas
ūokt *135 s hoog ▫ spars
  • vī’mõ|ūokt vihmahoog ▫ lietusgāze
vald 1 *135 s riik ▫ valsts, valstība = vǭļikštõks
  • touvõ vald taevariik ▫ debesu valstība Mt23.13
vald 2 *135 s valitsus ▫ valdīšana, valdība
  • Vald u’m si’n kä’dsõ, sa ūod se tīedaji. Valitsus on sinu käes, sa oled see teadja. ▫ Valdīšana ir tavās rokās, tu esi tas zinātājs. KK78
vald 3 *135 s voli ▫ vara
  • Sǭbõd eņtš valdõz ulzõ. Saadakse välja oma voli peale. ▫ Tiek patvarīgi [~ uz savu varu] ārā. KK77 a
valkt *135 s välk ▫ zibens
vals *135 s valss ▫ valsis = valtsõr
valst *135 s riik ▫ valsts > vald
  • Ta rõkāndõb valstõn vastõ. Ta räägib riigi(le) vastu. ▫ Viņš runā valstij pretī. KK78.3
vepš *135 s orikas ▫ vepris > vȯ’ŗki
verft *135 s laevatehas, verf ▫ kuģu būvētava E IE
viks *135 s viks, kingakreem ▫ zābaksmērs
vī’mõ|pīsk *135 s vihmapiisk ▫ lietus lāse K85
vī’mõ|ūokt *135 s vihmahoog ▫ lietusgāze
vīps *135 s

(a) joon, kriips ▫ svītra
  • Ma viedāb papīer pǟlõ vīpsidi. Ma vean paberile jooni. ▫ Es velku uz papīra svītras.
(b) kiir ▫ stars ≈ vīpš
virts *135 s vürts ▫ garšvielas, virces
vȯ’llõ|rīst *135 s õllenõu ▫ alus trauks 79/9
võ’l|kuņšt *135 s nõiakunst ▫ burvju māksla
zǭrd *135 s kärbis, sard ▫ zārds = zǭkõr 2
  • Si’z panāb āina zǭrdõd pǟlõ. Siis pannakse hein kärbise peale. ▫ Tad liek sienu uz zārdiem. KK78
Gipk *135 Ģipka ▫ Ģipka (loc.)
Ōst *135+ Ōst ▫ Aizklāņi (loc.)
Šveits *135 Šveits ▫ Šveice (loc.)
Tsirst *135 Cirsti ▫ Cirsti (loc.)

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra